Resultados de "LUST" en Todas las categorias

„Mano prisiminimuose tu tokia ryški. Sapnuose esi tikra ir priklausai man. Tavo lūpos ir vėl susiranda manąsias. Tavo liežuvis toks pat išdykęs, kokį prisimenu. Tavo elgesys jausmingas ir erotiškas. Juokas - energingas. Rankos - tyrinėjančios. Bučiniai - tokie atkaklūs. Tavo kūnas nepasotinamas, ir tuo pačiu - dosnus. Savo varpa jaučiu tavąją šilumą. Pirštų galiukais liečiu drėgną ir slidų klitorį, pajuntu, kaip tavo raumenys įsitempia, suspausdamos mane prieš pat tavo orgazmą." Šis apsakymas išleistas, bendradarbiaujant su Švedijos kino prodiusere Erika Lust.

"Šai viesnīcai piemīt kas unikāls. Kas tāds, kā nav citās viesnīcās. Ciktāl man zināms. Kas tāds, kas pieejams tikai bagātākajiem klientiem. Tā ir ROTAĻU ISTABA. Tā ir vieta, kur par maksu Jūs varat vērot, kā citi nodarbojas ar seksu. Viesnīcas viesi var nodarboties ar seksu arī ar citiem viesiem. Tomēr šajā stāstā aizraujošs un unikāls ir tas, ka pretējā sienā ir lūka, no kuras visu novēro vēl viens acu pāris. Lūka aizveras, tiklīdz pāris beidz mīlēties. Šis īsais stāsts ir publicēts sadarbībā ar zviedru filmu producenti Ēriku Lustu.

„Penki vyrai šokinėjo, apsimovę kailines kelnes ir užsidėję keistas gyvūnų kaukes. Kaukės priminė tas, kurias deda dideliems šunims, kad nesikandžiotų. Toks derinys sudarė puikiausią Fauno kostiumą. Atsidūriau savo nimfos fantazijoje. Ji išsipildė. Penki faunai neabejotinai pagalvojo, kad man į juos pasižiūrėjus reikia pradėti savo ritualą. Girdėjau, kaip lengvi jų žingsniai ima sunkėti." Šis apsakymas išleistas, bendradarbiaujant su Švedijos kino prodiusere Erika Lust.

"„Šis viešbutis turi kai ką unikalaus, ko kiek žinau nėra jokiame kitame viešbutyje, ir tai skirta tik patiems turtingiausiems viešbučio svečiams. Tai ŽAIDIMŲ KAMBARYS. Vieta, kurioje už pinigus galima žiūrėti, kaip mylisi poros. Viešbučio svečiai taip pat gali ten seksualiai santykiauti vieni su kitais. Įdomu ir unikalu yra tai, kad priešingoje sienoje yra anga, pro kurią stebi dar viena pora akių ir kuri užsiveria vos tik seksui pasibaigus." Šis apsakymas išleistas, bendradarbiaujant su Švedijos kino prodiusere Erika Lust.

""... viņu ieraugot, es jutos apmulsusi un apreibusi. Pēkšņa impulsa vadīta, es novilku kleitu un nometu to uz grīdas. Manas biksītes bija mitras no sviedriem un iekāres. Es tās ātri novilku, līdz tās gulēja kaudzītē blakus kleitai. Manas kailās krūtis pieskārās vēsajam loga stiklam, un es jutu, kā mans ķermenis saspringst. Manā galvā virpuļoja domas par šī jaunā vīrieša ķermeni, zinošajām kustībām un spēcīgajiem muskuļiem." Šis īsstāsts ir publicēts sadarbībā ar zviedru filmu producenti Ēriku Lustu.

""Hatıralarımda varlığını öyle net hissediyorum ki... Hayallerimde gerçeksin, benimsin. Dudakların yine dudaklarımı buluyor. Dilin tıpkı hatırladığım gibi oyunbaz. Tavırların hem şehvetli hem de meraklı. Kahkahan ateş gibi yakıyor. Ellerin sürekli bir şeyler peşinde. Öpücüklerin kararlı, bedenin açgözlü ama bir o kadar da itaatkar. Sıcaklığını aletimin çevresinde, ıslak ve kaygan klitorisini parmaklarımın ucunda hissediyorum. Orgazm olmadan hemen önce daralıyor, aletimi adeta sıkı sıkı sarıyorsun." Bu kısa öykü, İsveçli film yapımcısı Erika Lust işbirliğiyle yayınlanmıştır.

Gavau žinutę. Nereikėjo man žiūrėti. Čiupau telefoną, norėdama dar prieš susirinkimą išjungti garsą, kad netrukdytų. Tik, aišku, nesusiturėjau neperskaičiusi: „Jokios kitos moters syvai nėra tokie sultingi, o makštis - tokia siaura. Mano kūnas tavęs ilgisi taip, kad net skauda. P." Tikrai ne tokią žinutę turėtum gauti, kai ant nosies - svarbus susitikimas su viršininku.

""Es ātri pagriezu galvu un ieraudzīju viņu stāvam un skatāmies uz mani aiz dzīvojamās istabas vidējā loga. Drīz vien viņa iznāca ārā, joprojām tērpusies savā kimono ar flamingo. Viņa pasniedza man glāzi ar ūdeni ar ledu. Es pieliku glāzi pie lūpām un iztēlojos viņas kailo augumu." Henrijs strādā uz naftas urbuma platformas Ziemeļjūrā. Viņš strādā 12 stundas dienā katru dienu 14 dienas pēc kārtas. Pēc divām nedēļām viņš atgriežas uz cietzemes, lai pavadītu laiku kopā ar saviem draugiem un vecpuišiem kolēģiem.

"""Es jau biju mazliet nomierinājies, kad piecas minūtes vēlāk viņa parādījās guļamistabas durvīs. Ar izlaistiem matiem. Bez brillēm. Uz lūpam sarkana lūpu krāsa. Un mugurā viņai bija mežģīņu bodijs, zem kura viņai nekā nebija. Viņas ķermenis bija tikpat lielisks, cik viņas tvirtais dibens, ko biju redzējis pirms brīža. Lai piešķirtu neķītru noskaņu, viņa bija uzlīmējusi melnus līmlentas krustus uz krūšgaliem.» Šis īsais stāsts ir publicēts sadarbībā ar zviedru filmu producenti Ēriku Lustu.

" Nenorom Dženė nusprendžia parduoti laivelį, kuriame gyveno, kad surinktų pakankamai lėšų kelionei į Malaiziją, kur vykdys antropologinių tyrimų projektą. Pradžioje nepanašu, kad kas rimtai domėtųsi, tačiau vieną dieną jai stovint lauke ir dažant laivą, jo apžiūrėti atvyksta dailiai apsirengęs vyriškis. Laivas nėra vienintelis jį žavintis objektas... Panašu, kad laivas jam tikrai patinka, tik Dženė netrunka suprasti, kad jo kūnas ją domina labiau, nei pinigai... Šis apsakymas išleistas, bendradarbiaujant su Švedijos kino prodiusere Erika Lust.

"Mēs traucāmies tumšajā naktī. Ļāvu pirkstiem slīdēt pāri krūtīm, vēderam un tad paslidināju tos zem kleitas. Jūtu, kā sirds pulsē zem ādas. Ja dienu pēc savas mežonīgās 30.gadu dzimšanas dienas ballītes spēj domāt tikai par to, ka tev vajadzīgs kārtīgs drāziens, tad pienācis laiks rīkoties. Viņa vairs ilgāk nespēj gaidīt. Viņa grib seksu, pat ja tas ir tikai sekss. Tam jābūt kaislīgam, un tam jānotiek tūlīt. Viņa pārdod visdārgāko dzimšanas dienas dāvanu un izsauc taksometru. Viņas galamērķis ir pirmais saderīgais partneris, kuru viņa atradīs Tinder aplikācijā...

""1960’larda hayaller giderek büyüyor, bizi her şeyin mümkün olduğuna inandırıyordu. Koridorda bir ileri bir geri yürüyen, her şeyden habersiz insanlara aldırmadan üniversite profesörüyle sevişmek bile kulağa normal geliyordu." Parisli gazeteci, üzerinden yıllar geçmiş olmasına rağmen her makalesinin sonunda eski profesörünü hatırlamadan edemiyordu. Ofisinde geçirdiği unutulmaz saatleri, masasının üzerinde ona sahip olduğu anları, yavaşça içine nasıl girdiğini ve hayatında hiç olmadığı kadar nasıl ıslandığını hatırlıyordu.

„Dabar galiu patirti orgazmą kada tik turiu laiko, kai tik apima geismas ir turiu pinigų. Man nereikia galvoti. Mano šeimininkas žino, kas man patinka. Jis daro viską, ko taip ilgai troškau. Baudžia mane, suriša ir muša, ima jėga. Jam patinka jo darbas. Žinau, kad patinka. Jis taip pat patyrė ne vieną orgazmą, kai paskutinius kelis kartus ten lankiausi. Tai nepaminėta klinikos darbuotojo kortelėje Kai buvau pirmą kartą, nepatyrė. Neužteko energijos visiems klientams. Stengiuosi nesigirti tuo, bet negaliu susilaikyti.

""Mans ķermenis trīcēja tā, ka es knapi spēju nostāvēt kājās. Esmu droša, ka viņš to zināja, jo viņš mani sagrāba un pacēla gaisā, vienlaikus ar muti un mēli piesūcoties manam otram krūtsgalam. Es jutu, ka pavisam drīz sasniegšu orgasmu. Viņš mani atlaida, pirms es to sasniedzu, un man vajadzēja satvert krēslu, kas atradās aiz manis, lai noturētos kājās. Ārsts Andersens bija pagriezies pret rakstāmgaldu, bet pār plecu teica: "Iekārtojies ērtāk. Es ievēroju, ka tavi krūšu gali ir tieši tādi, kādiem tiem jābūt, un tie ir ļoti jutīgi." Es apsēdos uz ginekoloģisko izmeklējumu krēsla.

""Viņš noliek kājas uz zemes un noslāpē motoru, un, kad viņš negaidot noņem ķiveri un sabužina savus gaišos, līdz pleciem garos matus, es jūtos kā hipnotizēta. Skudriņas pārskrien man pār muguru. Vēlme ļaut skatienam slīdēt augšup ir pārāk spēcīga, lai tai pretotos, un es tai ļaujos bez mazākās vilcināšanās. Mūsu skatieniem sastopoties, es jūtos kā saņēmusi elektriskās strāvas triecienu. Es pilnībā aizmirstu elpot, līdz plaušas man atgādina, ka jāieelpo." Šis īsstāsts ir publicēts sadarbībā ar zviedru filmu producenti Ēriku Lustu.

"""Jūtu, ka krūtis piebriest un kļūst sāpīgas, it kā grasītos eksplodēt. Es nevērīgi pieliecos pie letes, taču neviens nemana, ka vīrieša rokas saspiež manas krūtis tā, ka āda redzama pa viņa pirkstu starpām. Ja stāvēšu pilnīgi mierīga un koncentrēšos, varēšu sajust, kā mazie, tumšie matiņi uz vīrieša rokām kņudina manu apakšdelmu. Es aizturu elpu un noelšos, paceldama skatienu, lai palūkotos uz viņu. Mūsu skatieni sastopas."" Šis īsais stāsts ir publicēts sadarbībā ar zviedru filmu producenti Ēriku Lustu.

"Viņa smaida, atcerēdamās, kā viņi brauca uz mežu. Viņa novietoja mašīnu uz maza zemesceļa meža malā. Todien bija ļoti silts, tāpēc viņi atvēra mašīnas logus, lai atvēsinātos. Todien mašīnā ieplūda rasā piemirkušas zāles smarža un strazda vīterošana. Todien putni apklusa, dzirdot viņas kliedzienus orgasma laikā. Šis īsais stāsts ir publicēts sadarbībā ar zviedru filmu producenti Ēriku Lustu. Viņa vēlas attēlot cilvēku dabu un dažādību, apvienojot kaislības, intimitātes, iekāres un mīlestības pilnus stāstus ar spēcīgiem raksturiem un erotiku. " Sarah Skov ir jaunas rakstnieces pseidonīms.

""Daha dilim meme ucuna değer değmez, orgazm olacakmış gibi hızla nefes alıp vermeye başladı. "Elmas ne kadar büyük?" diye sordum. Nefesi kesilerek yanıt verdi: "Dur..." Meme ucunu yine ağzıma aldım. Yaprak gibi titriyordu. Korsesini kolaylıkla çıkardım. Dimdik ve diri göğüslerinin üzerindeki meme uçları taş gibi sertleşmişti. Barın üstüne çıkarak üzerine eğildim ve tekrar sordum: "Elmas ne kadar büyük?"" Genç ve güzel bir kadın, işleri pek de iyi gitmeyen bir özel dedektifle ürkütücü bir barda buluşmak istediğini söyler.

"„Man pavyko šiek tiek aprimti, kai po maždaug penkių minučių ji pasirodė miegamojo tarpduryje. Palaidais plaukais. Be akinių. Raudonai pasidažiusi lūpas. Nėriniuota glaustinuke, atskleidžiančia, kad po ja nieko nėra, ir visas jos kūnas tobulai derinosi su stangriu užpakaliuku, kurį prieš tai mačiau. Papildomas ekscentriškas akcentas buvo du juodos lipnios juostelės kryželiai ant krūtų spenelių." Šis apsakymas išleistas, bendradarbiaujant su Švedijos kino prodiusere Erika Lust.

„Septintajame praeito amžiaus dešimtmetyje svajojome drąsiau, tačiau net neabejojome, kad įmanoma yra viskas - net ir dulkintis su savo dėstytoju ant jo darbo stalo, kai nieko neįtariantys kiti universiteto lankytojai vaikšto už durų." Prabėgo jau tiek metų, o laisvai samdoma žurnalistė iš Paryžiaus, kiekvieną kartą užbaigusi straipsnį, negali nustoti galvoti apie buvusį savo dėstytoją.